Par uzdrīkstēšanos

Tātad, kā jau minēts virsrakstā, tad šoreiz par uzdrīkstēšanos.
Mana mazā, piecgadīgā māsa skrituļoja pa pagalmu. Piegāju klāt, turēju aiz padusēm un vilzināju pa pagalmu. Nekas, ka viņa māk ar skrituļslidām vizināties. Mamma man ieteica, lai uzvelku brāļa vecās skrituļslidas (viņam vakar bija dzimšanasdiena, uzdāvināja jaunas. Mums abiem ir gandrīz vienāds kājas izmērs) un pamēģinu paslidot. Gerdai uzreiz palika neomulīgi. Sports ir mans tabu. Tas mani iedzen milzīgos kompleksos. Man pietiek runāt par to, kad es jau sēžu un raudu. Par to nedaudz sīkāk šeit .
Es uzvilku skrituļslidas un mēģināju slidot pa pagalmu. Tas bija kaut kas wow. Meitene, kas vēl vakar bija uz vismaz 10 centimetrus augstiem papēžiem pēkšņi ir iekāpusi sporta apavos, turklāt tādos, kas ripo uz priekšu.
Kad es kādas 5-10 min pabraukāju pa pagalmu, braukāšanā bija iesaistījies arī brālis un skrituļojām mēs visi trīs. Kad mans tētis pamanīja, ar ko es nodarbojos, viņam bija šoks. Mans tētis ir liels sportotājs, it sevišķi skrējējs, tādēļ, man šķiet, viņam ļoti sāp, ka es esmu piepe. ( tēta workouti šeit , it īpaši iesaku apskatīties 11.04).
Māsa ar brāli izdomāja, ka aizskrituļos uz netālo veikalu pēc saldējumiem. Un tētis saka, lai skrituļoju līdzi. Man, protams, lielas acis, jo: 1)Es skrituļoju tikai 10 minūtes. Es taču mierīgi varu uz ceļa nosprāgt 2)Man ir mājas drēbes, taukaini mati un nav skropstu tušas. Tētis gan teica, ka tas tādēļ, lai es pieskatītu mazos, bet viņi taču iepriekš pa abiem tā ir devušies uz veikalu. Man šķiet, ka viņš tā gribēja, lai es notestēju savas prasmes. Līdz veikaliņam gan ir tikai 400m, bet man tas bija milzīgs pārbaudījums. Ar mazo māsu lēnām tūļājāmies. Un jap, es to izdarīju, arī ar visām mājas drēbēm, taukainajiem matiem un neuzkrāsotajām skropstām.
Varbūt šo ir grūti saprast, jo reti kurš zin, kādas man ir attiecības ar sportu. Cilvēkam tas bija parasts neliels izbrauciens ar skrituļslidām, bet tas bija milzīgs solis uz priekšu manā personības attīstībā.
Cilvēki, uzdrīkstieties! Jums nav ne jausmas, uz ko patiesībā esat spējīgi!

Kāda jauka vietiņa Rīgā

Šoreiz pastāstīšu jums par tādu vietu, kuras nosaukums ir "Otrā Elpa". Tas ir labdarības veikaliņš, kuru zinu tikai kādus 2 mēnešus, bet tā man ir ļoti mīļa vieta. Ir trīs Otrās Elpas veikaliņi (Stabu ielā, Berga Bazārā un Liepājā), tomēr esmu bijusi tikai vienā.
Stabu ielas Elpa ir pa diviem stāviem, kur augšējais ir tāds kā apģērbu veikals, bet lejā ir maza kafejnīca (ar ļoti garšīgiem kruasāniem) un kaut kas, kas atgādina neliela izmēra bibliotēku. Tur var atrast grāmatas par jebko, un līdz šim neesmu redzējusi tur nevienu grāmatu, kas būtu dārgāka par 3 eiro.
Es tiešām nezinu, ko te stāstīt. ;( Apskatiet paši http://otraelpa.lv/ . Iesaku uz turieni aiziet, tas tiešām ir tā vērts, ak.

Kāpēc ziedot?

• lai atbalstītu “Otrās elpas” labdarības projektus un palīdzētu sabiedrībai;
• vides aizsardzības un ētisku apsvērumu dēļ – izmantojot jau esošos resursus, mēs mazāk patērējam un samazinām negatīvo ietekmi uz vidi;
• lai veicinātu sociālās pārmaiņas un sociālo atbildību;
• lai papildinātu un atrastu veikala plašajā preču klāstā interesantas lietas, kādas vairs nav pieejamas citur;
• lai iepirktos par zemākām cenām, kā citos veikalos;
• lai neveicinātu patēriņa kultūru;
• lai kļūtu par labdarības veikala idejisko sabiedroto, nevis tikai sponsoru vai atbalstītāju.