Šodien izlasīju, ka "Līčos" ir 220 suņi, kas gaida savus saimniekus. Tas ir tik.. drausmīgi.
Un tomēr mana sirds pieder patversmei "Dzīvnieku Draugs", kas nu jau man ir kļuvusi par tādu kā atkarību. Es sekoju līdzi katram turienes dzīvniekam, tērēju naudu ziedojumos un gaidu, kad es varētu kļūt par brīvprātīgo palīgu.
To, kādi dzīvnieki mitinās šajā patversmē, var aplūkot šeit .
To, kā šai patversmei var palīdzēt, atradīsiet šeit .
Kaut gan es vairāk esmu kaķu cilvēks, ko laikam zina ikviens, man vislabāk patīk šī sadaļa. Ja konkrētāk - Suņu kopēja piezīmes. Pateicoties tām es esmu iepazinusi katru šīs patversmes suni, kā arī man paši suņi patīk daudz labāk. Tur ir vērts ieskatīties, jo tas sniedz milzīgas, neaprakstāmas izjūtas.
Ak, varbūt tu vari izdarīt pakalpojumu man, patversmei, dzīvniekiem un sev, aizbraucot uz patversmi, ziedojot tai kaut ko vai pat adoptējot dzīvnieku? *apskāviens*
otrdiena, 2014. gada 18. marts
Arī es varu izdarīt ko labu
Briedu, briedu līdz nobriedu!
Pa brīvlaiku (un mazleit pirms tā) esmu savākusi gan apzināti, gan neapzināti tapušos krājumus ar makulatūru. Šeit ir viss, kur gadu laikā esmu ieguldījusi gan savu naudu, gan laiku. Bet ir vērts, uz tādām mājām es to visu labprāt vedu. Nu tad rīt, ja laicīgi piecelšos, vedu šo čupu uz māsas bērnudārzu, kur vēl 2 nedēļas tauta pieņem makulatūru. :)
Ko no tā ieguvu es? Brīvākas atvilknes un labi padarīta darba sajūtu.
Ko no tā ieguva (precīzāk - iegūs) citi? Tiek samazināts kopējais atkritumu daudzums uz Zemes vispār, papīrs no makulatūras mazāk piesārņo vidi un mazāk tērē tās resursus, uzlabojas Latvijas IKP, jo saražotais tiek eksportēts. Un protams, ka mums ir koki, kas dod O2, tātad palīdz arī mums pašiem. <3
(Par makulatūras nodošanu var lasīt šeit )
Pa brīvlaiku (un mazleit pirms tā) esmu savākusi gan apzināti, gan neapzināti tapušos krājumus ar makulatūru. Šeit ir viss, kur gadu laikā esmu ieguldījusi gan savu naudu, gan laiku. Bet ir vērts, uz tādām mājām es to visu labprāt vedu. Nu tad rīt, ja laicīgi piecelšos, vedu šo čupu uz māsas bērnudārzu, kur vēl 2 nedēļas tauta pieņem makulatūru. :)
Ko no tā ieguvu es? Brīvākas atvilknes un labi padarīta darba sajūtu.
Ko no tā ieguva (precīzāk - iegūs) citi? Tiek samazināts kopējais atkritumu daudzums uz Zemes vispār, papīrs no makulatūras mazāk piesārņo vidi un mazāk tērē tās resursus, uzlabojas Latvijas IKP, jo saražotais tiek eksportēts. Un protams, ka mums ir koki, kas dod O2, tātad palīdz arī mums pašiem. <3
(Par makulatūras nodošanu var lasīt šeit )
pirmdiena, 2014. gada 17. marts
Kādēļ pirkt latviešu preci?
Iespējams, ka par to runā sociālajās zinībās vai ekanomikā, bet tā kā šī ideja radās manī, vēlos tajā dalīties. ;D
Pirmkārt, jau kvalitāte un tā, bet par to es šoreiz nerunāšu.
Pieņemsim, ka tu esi kāds uzņēmums (savādāk es to nemāku izskaidrot :( ). Vienalga, vai tev ir daudz naudas vai ar to ir pašvakāk - naudu tev vajag tādēļ, lai tu kaut ko nopirktu. Pašai naudai tā īsti vērtības nav. Tātad tev vajag graudu, ne naudu. Nauda ir tikai palīglīdzeklis, lai tiktu pie grauda.
Tu aizej un nopērc, piemēram, sieriņu "Kārums". Tātad Rīgas Piena kombinātam (vai Piensaimniekam?) aiziet kādi 30 centi. Un iespējams, ka šie 30 centi ir bijuši tik nozīmīgi (piemēram, uzņēmums nav nopelnījis 100 000 eiro, bet 100 000 eiro un 30 centus), ka uzņēmums tos nepatur sev, bet iedod kādai no darbiniecēm algas veidā. Urā, darbiniece ir priecīga, jo alga ir par 30 centiem lielāka kā bija.
Tagad tā aiziet uz tavu uzņēmumu, iegādājas sev kadut ko. Un (urā) tu esi atguvis savus 30 centus, turklāt ieguvis graudu.
Šis ir mazliet izskaistināts, bet vismaz doma ir skaidra, I hope. :)
Jo no iztērētiem 100 eiro tu atgūtu kādus 2 centus, bet tomēr, bet tomēr...
Tādēļ es piekrītu teicienam. ka "naudai patīk apgrozība".
(Turklāt "Cidonijas šokolādē", ko ražo Skrīveru saldumi, ir tik fantastiskas)
Pirmkārt, jau kvalitāte un tā, bet par to es šoreiz nerunāšu.
Pieņemsim, ka tu esi kāds uzņēmums (savādāk es to nemāku izskaidrot :( ). Vienalga, vai tev ir daudz naudas vai ar to ir pašvakāk - naudu tev vajag tādēļ, lai tu kaut ko nopirktu. Pašai naudai tā īsti vērtības nav. Tātad tev vajag graudu, ne naudu. Nauda ir tikai palīglīdzeklis, lai tiktu pie grauda.
Tu aizej un nopērc, piemēram, sieriņu "Kārums". Tātad Rīgas Piena kombinātam (vai Piensaimniekam?) aiziet kādi 30 centi. Un iespējams, ka šie 30 centi ir bijuši tik nozīmīgi (piemēram, uzņēmums nav nopelnījis 100 000 eiro, bet 100 000 eiro un 30 centus), ka uzņēmums tos nepatur sev, bet iedod kādai no darbiniecēm algas veidā. Urā, darbiniece ir priecīga, jo alga ir par 30 centiem lielāka kā bija.
Tagad tā aiziet uz tavu uzņēmumu, iegādājas sev kadut ko. Un (urā) tu esi atguvis savus 30 centus, turklāt ieguvis graudu.
Šis ir mazliet izskaistināts, bet vismaz doma ir skaidra, I hope. :)
Jo no iztērētiem 100 eiro tu atgūtu kādus 2 centus, bet tomēr, bet tomēr...
Tādēļ es piekrītu teicienam. ka "naudai patīk apgrozība".
(Turklāt "Cidonijas šokolādē", ko ražo Skrīveru saldumi, ir tik fantastiskas)
Abonēt:
Ziņas (Atom)