Mana dzīves filozofija vai kaut kas uz to pusi

1)Cilvēkiem, kuriem nepatīk lasīt garus tekstus, te nav, ko meklēt.

2)Ja šo lasa kāds cilvēks, kam ir darba un dzīves pieredze vai arī kas ir ļoti reālistisks, atvainojos, ja tas nodomā: „Pffff, ko gan šī naivā meitene zina. Nu nav un nebūs tā, kā viņa ir iztēlojusies.”

3)Domu, ko es varētu te rakstīt, ir ļotiļoti daudz, turklāt tās ir haotiskas, tāpēc varu savos vārdos sapīties, un viss var sanākt nesakarīgi, tomēr ceru, ka tā nebūs.

Jau vismaz pusgadu vairāk vai mazāk katru dienu es domāju par to, ko darīt nākotnē. Par ko strādāt, kur studēt. Pirms kāda gada sliecos uz veterinārmedicīnu, bet tas laikam tomēr nav man. Visvairāk mani laikam nobiedēja studijas, bet nu ko tur vairs. Ilgi domāju par daudz ko citu. Patversmē ir suņu kopēja, kas strādā tur tikai brīvdienās, jo paralēli viņa  vēl mācās. Lūk tas ir forši, ceru, ka arī es ko līdzīgu varēšu darīt, kamēr studēšu. Bija arī doma, ka varētu pie dzīvniekiem strādāt gadu no gada, tā varētu būt mana profesija, bet tas nebūtu tik vienkārši, jo alga tur ir tāda nekāda. Un lūk te mēs tiekam pie tā, par ko vēlos rakstīt.

Un kam man to naudu? Labi, vairāk vai mazāk vajag, varbūt tikai ar dzīvnieku kopējas algu nepietiktu, bet... Kāpēc gan man ko citu? Visi grib strādāt tur, kur dod daudz naudu. Tā lielākoties tiek tērēta, apmaksājot kredītus par mašīnām, mājām, vai arī ceļojot. Man mašīnas nepatīk, ceru, ka nākotnē iztikšu ar velosipēdu un kājām, ja vajadzēs, izmantošu sabiedrisko. Dzīvotu es labprāt mazā dzīvoklī, vienīgi tad man būtu maz vietas priekš dzīvniekiem, kas varētu būt vienīgais iemesls, kāpēc man noderētu māja. Es varētu nopirkt zemes gabalu un uzcelt uz tā dzīvokļa izmēra māju. Vismaz man būtu pagalms, kurā turēt suņus :D (Ja vien man būtu nauda priekš tā, bet šoreiz ne par to). Un ceļošana man kaut kā ļoti nepatīk, es esmu mājās sēdētāja. Naudu man tiešām vajadzētu tikai savai un manu dzīvnieku iztikai.

Tad kādēļ gan es nevarētu darīt darbu, kas man patīk, kaut arī es par to saņemtu ļoti nelielu algu? Mani (negatīvi) fascinē, ka 95% pieaugušo pārmet bērniem, ka tie čīkst, cik viņiem viss skolā (un vispār) ir slikti, jo viņi taču nezina, kā ir strādāt, augām dienām mocīties, maksāt nodokļus utt. Nu WTF? Cilvēki nostrādina sevi 8h dienā 5 dienas nedēļā, turklāt tā visu gadu, lai uz vienu vai divām nedēļām aizbrauktu ceļojumā un tur atpūstos. Un tā dēļ tiek izciestas ilgas mokas visas dzīves garumā. Es gribu, lai es visu nedēļu negaidītu piektdienu, brūtāli ienīstot pirmdienas. Es gribu, lai es eju uz darbu ar prieku. Ja citiem dzīves izbaudīšana ir tusēšana, ceļošana, izklaides vai kas tāds, tad man tas īsti nesaista. Es visticamāk pavadītu visu savu laiku mājās, spēlējoties ar dzīvniekiem, vai arī strādājot. Papildus aktivitātes man dzīvē diez vai īpaši daudz būtu. Tad kādēļ gan es nevarētu darīt darbu, kuru es mīlu? Ļoti iespējams, ka tieši tā mana dzīve būtu daudz piepildītāka, nekā tiem vidējiem cilvēkiem, kas visu dzīvi aizvada, darot to, ko nīst, un to cer kompensēt ar vienu vai divām dienām laimes, kas tomēr nesanāk, jo laiks tiek aizvadīts, domājot par to, kas darbā (un vienkārši atgriežoties dienas ritmā) būtu jāpaveic.

Nu, es nesaku, ka tas, ko izvēlēšos būs dzīvnieku kopējas darbs patversmē (lai gan why not, es tāpat to tagad daru bez samaksas), bet nu es ļotiļoti ceru, ka atradīšu vēlmi un spēku nepadoties sabiedrības spiedienam, un dzīvotu pieticīgi (ļoti iespējams – neliekot lietā savas diezgan apbrīnojamās smadzeņu spējas (vai arī darot to, veidojot iespaidīgus projektus dzīvnieku aizsardzības vārdā)), bet vismaz tā, kā es justos laimīga. Un tāpēc es būtu gatava darīt kaut vai divus slikti apmaksātus darbus, jo tā es būtu laimīga. Turklāt droši vien divas darba vietas būtu vienīgais veids, kā atļauties sevi uzturēt, bet es to nedarītu tikai naudas dēļ, jo... Ai, nu to es jau izstāstīju J

Sabiedriskais transports

Šī raksta mērķauditorija laikam ir visi tie skolēni, kas mācās Rīgā un ir tikuši pie etalona, kurš garantē bezmaksas braucienus Rīgas Satiksmes transportlīzekļos.
Lielākoties es sastopos ar jauniešiem, kas uzskata, ka no šo etalonu pīkstināšanas nav jēgas, jo peļņu tas it kā nevienam nenes, kā arī kontrole parasti nenpīkstinātu skolēnu etalonu ignorē. Labi, Rīgas satiksmei no tā patiešām īsti nav nekāda labuma, bet tā tu vari ievērojami palīdzēt sev!!!
Nopīkstinot etalonu, informācija nepāriet tikai uz to, saglabājot brauciena ?aprakstu?. Kaut kāda informācija nonāk arī Rīgas Satiksmes kontā. Tā tiek informēta par to, ka konkrētajā transporta līdzeklī tu atrodies. Un Rīgas satiksme uzzina, cik ļoti noslogots tajā brīdī ir šī marštuta autobuss/trolejbuss/tramvajs. Tas patiesībā ir ļoti svarīgi. Man ir atbilstošs piemērs no savas dzīves. Pārsvarā no rītiem es braukāju ar 2.tramvaju. Ja pagājušajā mācību gadā viss bija ok, tad vasarā vairāk nekā pusei otro tramvaju noņēma vienu vagonu, turklāt, ja nekļūdos, tas arī kursē retāk nekā iepriekš. Jā, jāatzīst, ka 2.tramvajs pamatā tiešām ir ļoti tukšs, bet man kaut kā tas ir vajadzīgs tieši tajā vienā brīdī, kad tas ir pārpildīts, tajā iekāpt ir gandrīz neiespējami utt. Man ir stāstīts, ka citi cilvēki esot Rīgas Satiksmei par to sūdzējušies, bet viņiem nav pamata pielikt vēl vienu vagonu vai no rīta palaist otros tramvajus biežāk, jo, balstoties uz statistiku, tas galīgi no rīta nav pilns, kur nu vēl pārpildīts, jeb visi tie cilvēki, kas aizņem daudzās vietas, savus etalonus nepīkstina. Labi, daudziem ir žēl naudas, turklāt kontroli daudzu gadu laikā neesmu tur manījusi. Par to tagad gan nerunāsim. Kas ar tiem, kam šī nopīkstināšana neko neprasa??
Jā, ko gan tāds viens reģistrēts brauciens maina? Viens varbūt neko. Bet, ja tu katru rītu uz skolu brauc ar vienu un to pašu transportu vienā un tajā pašā laikā, tad tur sanāk vidēji 21 brauciens mēnesī. Labi, tas nav daudz. Bet ja jūs braucat tur 10 skolēni un jūs katrs pēkšņi sāktu pīkstināt? Rīgas Satiksme rēķinātos ar to, ka ir aizņemtas vēl veselas 10 vietas. Un tas nav maz, man šķiet.
Ai, es nemāku strādāt ar argumentiem. Tomēr es esmu cilvēks, kas katru reizi savu e-talonu nopīkstina. Tas nav grūti, tas man neko daudz neprasa, turklāt ir sajūta, ka es kaut ko daru lietas labā. Starp citu, jā, to esmu iemācījusi arī citiem cilvēkiem, un.. apziņa, ka es kaut ko varu iesākt, ir super :)

Ko patversmē var darīt brīvprātīgais?

Pēdējā laikā padaudz sanāk iet uz jau daudzreiz minēto patversmi kā brīvprātīgajam, tad nu mēģināšu jūs iepazīstināt ar to, ko šie palīgi patversmē var darīt. :) Droši vien, ka viss, ko stāstīšu, būs no 07.08, jo tajā dienā bija visdaudzveidīgākais darbs, kā arī visvairāk sanāca taisīt bildes.

Parasti, kad ierodos patversmē, pašā sākumā man iedod izstaidzināt kādu suni.

Tajā dienā tas bija augstāk redzamais melnais suns Reksis. Atstāja ļoti labu iespaidu par sevi, bet tagad neko daudz viņu neslavēšu, jo pa šīm dienām, kamēr no septītā datuma noslinkoju un neko nerakstīju, Reksis jau ir adoptēts! :)

Pēc tam tika darīts netīrais darbs, kopā ar divām meitenēm, ar kurām parasti eju uz patversmi, tīrīju suņu būrus. No tā gan bilžu nav.

Pēc tam gājām pastaigā jau trijatā. Ja precīzāk, tad sešatā :) Ar mums kopā bija (secīgi) Jancis, Dadzītis un Parma.

Jancis ir adoptēts! :)
Dadzīša profils mājaslapā
Bet Parmai, kā noprotu, vakar ir atnākuši pakaļ viņas saimnieki. :) (Parma tika atrasta negaisa laikā, bet viņa ir kārtīgs un ļoti labi audzināts suns, tādēļ nevienam nebija šaubu, ka viņa ir saimnieku suns.)

Pēc šīs pastaigas tikām kaķēnu istabā, kur i palīdzējām tīrīt būrus, i varējām pamīļoties ar mazajiem, kas bija tiešām liela pozitīvisma deva. :)

Diemžēl nezinu, kas ir tas melnais brīnumiņš pirmajā bildē, minu, ka tas varētu būt Bazils, tomēr es tiešām nezinu. :(
Otrajā bildē ir viena tāda superīga meitene, kurai ir dots Kates vārdiņš. Viņas profils mājaslapā, kas tiek dalīts ar māsu un brāli.

Tikām pie atļaujas voljērā ielaist dažus suņus un ar tiem spēlēties, dauzīties vai mīlināties, tas nu bija mūsu pašu ziņā. Vienīgi pirms tam bija jāizdara vēlviens melnais darbs, nācās savākt to, ko suņi iepriekšējā reizē voljērā bija izdarījuši (Tas viss superīgais ir kaut nedaudz arī jānopelna :) ).

Bildē esmu es četru suņu jūklī, jo laikam nav bildes, kur ir visi pieci kopā, tādēļ zemāk bilde ar piekto suni Džekiju, kas vēl bija voljērā, ja neskaita Oliju (bildē tas suns, kuram trūkst galvas :( ), Alfiju (suns, kas man ir ielīdis klēpī), Romiju (melnais suns) un Opāli. Viņi visi bija super! :)

Diemžēl labāk izdevusies bilde ar Džekiju man nav. :(

Pēc tam atkal tikām lielajā kaķu istabā, kur darījām to pašu, ko pie kaķēniem. Nu ir tie patversmes kaķi jauki, ir. :))

Ja nemaldos, šajā bildē esmu ar Dao, kurš nu jau ir adoptēts

Pašās beigās izgāju vēl trešajā pastaigā, tur gan bilžu īsti nebija, biju piekususi un nu jau bija slinkums censties ko nobildēt.
Ja nemaldos, pastaigā piedalījās Roņi (adoptēts), iepriekšminētais Jancis un tiešām neatceros, kas bija trešais suns. :(

Vienīgais, ko mēs, man šķiet, šajā dienā nedarījām, bija suņu ķemmēšana, tā kā vairāk vai mazāk paveikts tika daudz kas! :)

Par pašiem dzīvniekiem sīkāk domāju pastāstīt pēc pēdējā patversmes apmeklējuma šovasar, kas droši vien būs piektdien. Tad ir doma likt bildes un aprakstus draugos, galerijās.

P.S.Tiem, kam ir aizdomas par to, ka patversmēs dzīvnieki tiek slikti turēti, kopti, ir bailīgi un nedraudzīgi, tad tā noteikti nav. Paskatities, kā lielais suņu Alfijs ar katru meiteni draudzējās! :)

4 skaistas dāmas

Nu ko, šodien atkal sanāca paviesoties patversmē. Un es sapratu, ka tas ir kaut kas, kas mani dara tiešām laimīgu. Un tās stundas, kas tur tika (un tiks, noteikti tiks! :) ) pavadītas, vienkārši nevar nožēlot. Es pilnīgi noteikti to nevaru. Guvu fantastiskas emocijas. Tad nu varbūt pastāstīšu ko sīkāk :)

Aizgāju uz patversmi, paprasīju kopējai, ko varētu padarīt, jo laika daudz, bija diezgan vienalga, kādā veidā palīdzu, ka tikai to daru. Man iedeva šo suņu meiteni un palūdza, lai izķemmēju viņu

Tad nu iepazīstieties ar Greisu! Viņa patversmē dzīvo, ja nemaldos, 2 gadus, bet tiešām nepelnīti, jo ir ļoti jauks un uzticīgs suns. Kaut vai apkārt staigājošo kaķu dēļ sanāca misēklis, klausīja mani, par ko biju pozitīvi izbrīnīta.Viņas mīnusi varētu būt tie, ka viņai nepatīk kaķi, kā arī fakts, ka ilgās dzīvošanas dēļ viņa jau varētu būt pārāk uzticīga patversmei. To, ka šis suns šo vietu un darbiniekus ciena, pamanīju. Jācer gan, ka Greisa vienkārši ir ļoti uzticīgs un saprotošs suns. Nu, tā pilnīgi noteikti ir, tikai uztraucos par izpausmēm :) ADOPTĒTA! :)

Pēc tam man palūdza, lai izķemmēju kādu kucēnu vārdā Kokija. Sākumā sabijos, jo nebiju viņu internetā piefiksējusi, bet vēlāk es šajā sunī vienkārši iemīlējos, Kucēns, bet jau paliela meitene. Sākumā ļoti gribēja dauzīties, bet vēlāk saprata, ka ķemme ir kaut kas ļoti, ļoti patīkams, ļāva, ka čubinos. Un tad, kad Kokijai apnika ķemmēšanās, viņa izlēma, ka leks man virsū, dos bučas un draudzēsies. Pēc tam viņa pierādīja, ka jau drīz būs liela dāma, ka ir jau līdzsvarota meitene un ļoti jauks suns, mīļi apguļoties blakus. Īsts mīļuma iemiesojums. ADOPTĒTA! :)

Pēc tam piekritu izvest pastaigā vēl vienu kucēnu, kura jau, manuprāt, ir liela meitene, jo redzēju viņu talkas laikā, kad viņa tiešām bija mazs, mazs kucēns.

Šī ir Romija. Arī ļoti jauks, draudzīgs suns. Maza, melna skaistule :) Neko daudz gan pastāstīt par Romiju nevarēšu, komunikācijas mums diži nebija, bet pastaigā uzvedās priekšzīmīgi. Nu, sliktas īpašības nepamanīju viņā! :)

Romijas profils mājaslapā

Pašās beigās vēl sanāca nedaudz padraudzēties ar Bellu, kamēr divas meitenes viņu ķemmēja. Kā nopratu, aktīvs, bet ļoti mīļš suns :)

Adoptēta! :)

Es kā nosacīts patriots

Nu ko, šodien atkal ir pārdomas par šo tēmu.
Centīšos turpināt tur iesākto stāstījumu, bet nezinu, kā man iznāks ar domu tērpšanu vārdos.

Kā jau tu droši vien zini, 21% (PVN) no katra tava pirkuma (ja tu to pērc legāli un Latvijā) aiziet uz mūsu valsts kasi. Ja tu savā piemājas veikalā nopirksi kaut ko par 1 eiro, 21 cents no tevis iztērētā kļūs par mazu daļiņu no tiem naudas līdzekļiem, kas atbalsta Latvijas veselību, izglītību, izaugsmi, u.c. Aptuveni tikpat lielu summu no tevis iztērētā veikals paturēs sev (es tiešām nezinu, cik ļoti veikali uzceno preci), tad nu pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka vēl aptuveni 60 centi aiziet šīs lietas ražotājiem. Un tas, vai šie 60 centi aiziet pie latviešiem, ir atkarīgs no tevis.
Ja esi nopircis kaut ko no tā, kas ir ražots citā valstī, piemēram, Milkas šokolādi, šie 60 centi aizies uz citu valsti. Ja esi nopircis latviešu preci, piemēram, Laimas šokolādi, tavi 60 centi turpina palīdzēt Latvijas ekonomikai. Ak, un tagad es pati secināju, ka tālākais, ko gribu stāstīt, tā sanāk tikai tad, ja pati šī latviešu ražotne domā līdzīgi man, bet nu pieņemsim. Iztēlosimies, ka Laima pērk kakao pupiņas no latviešiem, pienu, kas ražots Latvijā, tā pat arī riekstus, utt. Laima šos 60 centus izmantos, lai iepirktu sastāvdaļas un turpinātu ražošanu. Pērkot preci no latviešiem (vai vismaz kādā Latvijas veikalā (jā, noteikti, ehhh, es izgāzos, bet stāstu turpināšu)), atkal 21% aiziet valstij. Tā tās lietas lēnām turpinās.

Droši vien gribas teikt, ka latvieši tāpat neko neražo. Nepiekrītu! Veikalos patiesībā ir tik ļoti daudz Latvijā ražotu lietu... Šobrīd ir silta, pat nedaudz karsta vasaras dienas, tad nu piedāvāšu pāris saldējumu veidus: Tio, Ekselence, Nu Fruit, Gutta, Rūjiena, Druva, Pols. Diemžēl vairāk nevaru iedomāties, bet noteikti ir! Un latvieši ražo gan daudz labu ēdamu, gan arī neēdamu lietu. Man jau šķiet, ka diezgan labi pārzinu piedāvājumu, bet, kur augt, ir. Savā ziņā ir pat kāds šāds mērķis nākotnei. Nu ko, gan jau redzēs!

Nečīksti, latvieti, ka šī valsts ir galīgi garām, palīdzi to attīstīt!

Par uzdrīkstēšanos

Tātad, kā jau minēts virsrakstā, tad šoreiz par uzdrīkstēšanos.
Mana mazā, piecgadīgā māsa skrituļoja pa pagalmu. Piegāju klāt, turēju aiz padusēm un vilzināju pa pagalmu. Nekas, ka viņa māk ar skrituļslidām vizināties. Mamma man ieteica, lai uzvelku brāļa vecās skrituļslidas (viņam vakar bija dzimšanasdiena, uzdāvināja jaunas. Mums abiem ir gandrīz vienāds kājas izmērs) un pamēģinu paslidot. Gerdai uzreiz palika neomulīgi. Sports ir mans tabu. Tas mani iedzen milzīgos kompleksos. Man pietiek runāt par to, kad es jau sēžu un raudu. Par to nedaudz sīkāk šeit .
Es uzvilku skrituļslidas un mēģināju slidot pa pagalmu. Tas bija kaut kas wow. Meitene, kas vēl vakar bija uz vismaz 10 centimetrus augstiem papēžiem pēkšņi ir iekāpusi sporta apavos, turklāt tādos, kas ripo uz priekšu.
Kad es kādas 5-10 min pabraukāju pa pagalmu, braukāšanā bija iesaistījies arī brālis un skrituļojām mēs visi trīs. Kad mans tētis pamanīja, ar ko es nodarbojos, viņam bija šoks. Mans tētis ir liels sportotājs, it sevišķi skrējējs, tādēļ, man šķiet, viņam ļoti sāp, ka es esmu piepe. ( tēta workouti šeit , it īpaši iesaku apskatīties 11.04).
Māsa ar brāli izdomāja, ka aizskrituļos uz netālo veikalu pēc saldējumiem. Un tētis saka, lai skrituļoju līdzi. Man, protams, lielas acis, jo: 1)Es skrituļoju tikai 10 minūtes. Es taču mierīgi varu uz ceļa nosprāgt 2)Man ir mājas drēbes, taukaini mati un nav skropstu tušas. Tētis gan teica, ka tas tādēļ, lai es pieskatītu mazos, bet viņi taču iepriekš pa abiem tā ir devušies uz veikalu. Man šķiet, ka viņš tā gribēja, lai es notestēju savas prasmes. Līdz veikaliņam gan ir tikai 400m, bet man tas bija milzīgs pārbaudījums. Ar mazo māsu lēnām tūļājāmies. Un jap, es to izdarīju, arī ar visām mājas drēbēm, taukainajiem matiem un neuzkrāsotajām skropstām.
Varbūt šo ir grūti saprast, jo reti kurš zin, kādas man ir attiecības ar sportu. Cilvēkam tas bija parasts neliels izbrauciens ar skrituļslidām, bet tas bija milzīgs solis uz priekšu manā personības attīstībā.
Cilvēki, uzdrīkstieties! Jums nav ne jausmas, uz ko patiesībā esat spējīgi!

Kāda jauka vietiņa Rīgā

Šoreiz pastāstīšu jums par tādu vietu, kuras nosaukums ir "Otrā Elpa". Tas ir labdarības veikaliņš, kuru zinu tikai kādus 2 mēnešus, bet tā man ir ļoti mīļa vieta. Ir trīs Otrās Elpas veikaliņi (Stabu ielā, Berga Bazārā un Liepājā), tomēr esmu bijusi tikai vienā.
Stabu ielas Elpa ir pa diviem stāviem, kur augšējais ir tāds kā apģērbu veikals, bet lejā ir maza kafejnīca (ar ļoti garšīgiem kruasāniem) un kaut kas, kas atgādina neliela izmēra bibliotēku. Tur var atrast grāmatas par jebko, un līdz šim neesmu redzējusi tur nevienu grāmatu, kas būtu dārgāka par 3 eiro.
Es tiešām nezinu, ko te stāstīt. ;( Apskatiet paši http://otraelpa.lv/ . Iesaku uz turieni aiziet, tas tiešām ir tā vērts, ak.

Kāpēc ziedot?

• lai atbalstītu “Otrās elpas” labdarības projektus un palīdzētu sabiedrībai;
• vides aizsardzības un ētisku apsvērumu dēļ – izmantojot jau esošos resursus, mēs mazāk patērējam un samazinām negatīvo ietekmi uz vidi;
• lai veicinātu sociālās pārmaiņas un sociālo atbildību;
• lai papildinātu un atrastu veikala plašajā preču klāstā interesantas lietas, kādas vairs nav pieejamas citur;
• lai iepirktos par zemākām cenām, kā citos veikalos;
• lai neveicinātu patēriņa kultūru;
• lai kļūtu par labdarības veikala idejisko sabiedroto, nevis tikai sponsoru vai atbalstītāju.

Kaut kas, kas iedvesmo mani

Man tiešām, tiešām patīk šis blogs, ak.
http://dpkraatuve.blogspot.com/

Labu apetīti

Video nav īss, bet tā pat nav pusstunda, turpretī pusstunda ir tikai 2% no diennakts, tādēļ varbūt noskaties?
Uzskatu, ka tas ir tā vērts! :)

Talka patversmē "Dzīvnieku draugs"

 Tā kā skolā man bija obligāts noteikums apmeklēt 3 "Rīga 2014" pasākumus, kā vienu izvēlējos Lielo Talku. Tā nu sanāca, ka iespēja talkot bija patversmē "Dzīvnieku draugs", kuru atbalstu jau sen.

 

 

 Esmu kaķu cilvēks, tādēļ man bija liela laime, ka apstākļu sakritības dēļ sanāca nokļūt vienā no kaķu istabām. Tur iepazinos ar komunikablu kaķu meiteni.

ŠĪ kaķu meitene ir ļoti draudzīga, jo būris viņai netraucēja komunicēt. Manuprāt, būtu īsts klēpjaminka. :)

Profils mājaslapā:

http://www.dzd.lv/new/?w=animals&animal=2&id=5322dbfb6a31e

 

 Tiku arī kaķēnu istabā, tomēr paspēju tikai uzņemt bildi, pat ne parunāties un padraudzēties. ADOPTĒTAS!

 Par padarīto darbu tiku pie zupas un iespējas izstaidzināt suņu meiteni Džāru, kas ir suns, kas mierīgi sadzīvo ar cilvēku, citiem suņiem un kaķiem. Labs draugs, kam ļoti patīk pastaigas, kam ir vēlme izskrieties, tādēļ viņai derētu privātmāja, tomēr, ja ir iespēja tikt pie kārtīgas pastaigas, varētu dzīvot arī dzīvokl, bet (!) ir nepieciešama labas kvalitātes pavada (!), ja ne, tad sanāk nedarbi, bet tā ļoti jauksdzīvnieks. :)
Profils mājaslapā:
http://www.dzd.lv/new/?w=animals&animal=1&id=51d6790485944
Par suņu meiteni sīkāk:
http://www.draugiem.lv/dzivniekudraugs/news/?p=11790154


Novēlu katram tā pastrādāt, gūt tik pozitīvas emocijas, kā arī atrast savu mīluli patversmē! :)

Dāvana saldummīlim

Man šķiet, ka šeit komentāri nebūs nepieciešami, visu var spriest pēc bildēm. :)

Un arī tu vari palīdzēt..

Šodien izlasīju, ka "Līčos" ir 220 suņi, kas gaida savus saimniekus. Tas ir tik.. drausmīgi.
Un tomēr mana sirds pieder patversmei "Dzīvnieku Draugs", kas nu jau man ir kļuvusi par tādu kā atkarību. Es sekoju līdzi katram turienes dzīvniekam, tērēju naudu ziedojumos un gaidu, kad es varētu kļūt par brīvprātīgo palīgu.

To, kādi dzīvnieki mitinās šajā patversmē, var aplūkot šeit .

To, kā šai patversmei var palīdzēt, atradīsiet šeit .

Kaut gan es vairāk esmu kaķu cilvēks, ko laikam zina ikviens, man vislabāk patīk šī sadaļa. Ja konkrētāk - Suņu kopēja piezīmes. Pateicoties tām es esmu iepazinusi katru šīs patversmes suni, kā arī man paši suņi patīk daudz labāk. Tur ir vērts ieskatīties, jo tas sniedz milzīgas, neaprakstāmas izjūtas.

Ak, varbūt tu vari izdarīt pakalpojumu man, patversmei, dzīvniekiem un sev, aizbraucot uz patversmi, ziedojot tai kaut ko vai pat adoptējot dzīvnieku? *apskāviens*

Arī es varu izdarīt ko labu

Briedu, briedu līdz nobriedu!
Pa brīvlaiku (un mazleit pirms tā) esmu savākusi gan apzināti, gan neapzināti tapušos krājumus ar makulatūru. Šeit ir viss, kur gadu laikā esmu ieguldījusi gan savu naudu, gan laiku. Bet ir vērts, uz tādām mājām es to visu labprāt vedu. Nu tad rīt, ja laicīgi piecelšos, vedu šo čupu uz māsas bērnudārzu, kur vēl 2 nedēļas tauta pieņem makulatūru. :)

Ko no tā ieguvu es? Brīvākas atvilknes un labi padarīta darba sajūtu.
Ko no tā ieguva (precīzāk - iegūs) citi? Tiek samazināts kopējais atkritumu daudzums uz Zemes vispār, papīrs no makulatūras mazāk piesārņo vidi un mazāk tērē tās resursus, uzlabojas Latvijas IKP, jo saražotais tiek eksportēts. Un protams, ka mums ir koki, kas dod O2, tātad palīdz arī mums pašiem. <3

(Par makulatūras nodošanu var lasīt šeit )

Kādēļ pirkt latviešu preci?

Iespējams, ka par to runā sociālajās zinībās vai ekanomikā, bet tā kā šī ideja radās manī, vēlos tajā dalīties. ;D
Pirmkārt, jau kvalitāte un tā, bet par to es šoreiz nerunāšu.
Pieņemsim, ka tu esi kāds uzņēmums (savādāk es to nemāku izskaidrot :( ). Vienalga, vai tev ir daudz naudas vai ar to ir pašvakāk - naudu tev vajag tādēļ, lai tu kaut ko nopirktu. Pašai naudai tā īsti vērtības nav. Tātad tev vajag graudu, ne naudu. Nauda ir tikai palīglīdzeklis, lai tiktu pie grauda.
Tu aizej un nopērc, piemēram, sieriņu "Kārums". Tātad Rīgas Piena kombinātam (vai Piensaimniekam?) aiziet kādi 30 centi. Un iespējams, ka šie 30 centi ir bijuši tik nozīmīgi (piemēram, uzņēmums nav nopelnījis 100 000 eiro, bet 100 000 eiro un 30 centus), ka uzņēmums tos nepatur sev, bet iedod kādai no darbiniecēm algas veidā. Urā, darbiniece ir priecīga, jo alga ir par 30 centiem lielāka kā bija.
Tagad tā aiziet uz tavu uzņēmumu, iegādājas sev kadut ko. Un (urā) tu esi atguvis savus 30 centus, turklāt ieguvis graudu.

Šis ir mazliet izskaistināts, bet vismaz doma ir skaidra, I hope. :)
Jo no iztērētiem 100 eiro tu atgūtu kādus 2 centus, bet tomēr, bet tomēr...

Tādēļ es piekrītu  teicienam. ka "naudai patīk apgrozība".

(Turklāt "Cidonijas šokolādē", ko ražo Skrīveru saldumi, ir tik fantastiskas)